
Intervija ar Ervīnu Pērkonu pirms sezonas sākuma.
Kādas ir Jūsu sajūtas pirms jaunās sezonas sākuma?
Sajūtas ir pozitīvas, kā jau pirms katras sezonas. Šobrīd notiek ļoti smags darbs, lai komanda būtu gatava un konkurētspējīga katrā spēlē. Var just, ka sezona tuvojas, futbolisti uzņem formu, treniņu temps aug, konkurence ir labā līmenī. Visi džeki ir motivēti. Tas priecē un ļauj skatīties nākotnē ar pozitīvismu.
Cik lielā mērā komandas sastāvs šobrīd ir nokomplektēts (procentuāli)?
Komandas kodols varētu būt nokomplektēts par kādiem 90%. Ar kodolu es domāju tos 16-18 spēlētājus, kuriem varētu būt lielākais spēles laiks šosezon. Tāpat ir daudz jauniešu, arī no mūsu pašu akadēmijas. Bet vēl plānojas daži papildinājumi. Šobrīd gan grūti teikt, vai šie spēlētāji būs palīgi jau šogad vai tas būs ieguldījums nākotnē. To varēs saprast tikai treniņprocesā.
Kādi ir kluba mērķi gaidāmajai sezonai?
Reti kad līgas jaunpienācēju mērķis var būt iekļūšana eirokausos. Ja nu vienīgi uzreiz ir kosmiski naudas ieguldījumi un liela sastāva nomaiņa. Mūsu gadījumā ir nedaudz savādāk. Cenšamies palielināt komandas budžetu pakāpeniski un saglabāt lielu daļu futbolistu, kuri palīdzēja komandai iekļūt Virslīgā. Tāpēc galvenais mērķis noteikti ir nostiprināties Virslīgā.
Ir dzirdēts, ka spēlētājiem tiek uzdoti dažādi papildu uzdevumi ārpus futbola (piemēram, šahs, peldēšana). No kurienes radusies šī pieeja, un kā tā ietekmē spēlētāju attīstību?
Šīs lietas esmu aizņēmies no dažādām futbola akadēmijām. Katrā ir savas papildus nodarbības. Es cenšos izvērtēt, paanalizēt. Ko tieši tas dod futbolistiem, kā to var ieviest savā klubā. Diez vai tādi klubi kā Ajax, Barcelona, Benfica nezin ko dara. Tas palīdz futbolistiem kļūt daudzpusīgākiem, arī novērsties no futbola. Lai nav pārāk agra specializācija. Manuprāt spēlētājam ir jābūt izsalkušam pēc futbola, treniņiem. Bet ja katru dienu viņam ir tikai futbola treniņi, viņš var pārēsties un zaudēt savu apetīti.
Jūsuprāt, kāds ir maksimālais vecums, kurā spēlētājs vēl var attīstīties līdz profesionālam līmenim?
Teiksim tā, ja spēlētājs pietiekami nopietni nodarbojas ar futbolu, nav baigā vecuma ierobežojuma. Šeit drīzāk tas ir atkarīgs no tā, cik ilgi viņš var būt bez lielas sava darba apmaksas. Manā izpratnē profesionālis ir tas, kurš saņem tādu atalgojumu, kurš spēj nodrošināt viņa dzīvi tā, lai nebūtu jāmeklē papildus darbs. Ir daudz piemēri, kad futbolisti līdz tam nonāk diezgan vēlu, pēdējie piemēri varētu būt Rubenis, Regža. Kuri tika pie laba kluba un visticamāk arī labas algas ne pašā jaunākajā vecumā. Tāpēc neteiktu, ka ir kaut kāds limits.
Kuras īpašības un prasmes Jūs visvairāk novērtējat spēlētājos?
Šeit vajadzētu nošķirt. Kādas prasmes un īpašības šobrīd ir pieprasītas futbolā un kādas es novērtēju. Ņemot vērā mūsdienu futbola tendences, ātrums ir galvenā īpašība, uz kuru skatās skauti. Ne tikai kustību ātrums, bet domāšanas ātrums, izpildījuma ātrums. Man savukārt patīk gudri spēlētāji. Domājoši. Viņi bieži vien spēj kompensēt savus fiziskos trūkumus ar gaišu galvu. Patīk spēlētāji ar raksturu, cīnītāji. Jo vairāk šādu spēlētāju ir komandā, jo lielāka pārliecība par labu kolektīvu un par komandas spēju būt pietiekami cietam riekstam katram pretiniekam.
Kurus spēlētājus šobrīd uzskatāt par komandas līderiem?
Man nepatīk veidot komandu ap kādu spēlētāju vai spēlētāju grupu. Līdz ar to arī izcelt kādu es nevēlos. Tomēr neslēpšu, ka es sagaidu krietni vairāk no tiem, kuriem jau ir pietiekami laba pieredze Virslīgā. Ne tikai uz laukuma, bet arī ārpus tā. Šādiem spēlētājiem ir jākontrolē ģērbtuve. Pat tad, ja viņi netiek spēlēt. Noteikti varētu izšaut kāds no jaunajiem, kuru uzvārds nav tik zināms, bet vai šāds spēlētājs uzreiz var kļūt par līderi? Šaubos. Tam ir vajadzīga noteikta līmeņa stabilitāte, kuru grūti sagaidīt no gados jauniem spēlētājiem bez Virslīgas pieredzes.
Kā veidojat komandas ķīmiju un motivāciju?
Tikai caur treniņiem. Svarīgi, lai futbolistu grupai ar kuru strādāju ir līdzīgas ambīcijas un mērķi futbolā. Tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kad es aicinu spēlētājus uz komandu. Pārējais notiek diezgan dabiski. Treniņi, teorijas. Individuālās un komandas sarunas. Bieži vien paši treniņi vai spēles diktē uz ko likt akcentu. Šādās sarunās es reti pieskaros taktikai. Par to runājām tikai teorijās. Tomēr ja redzu degsmes trūkumu, paviršību, nenopietnu attieksmi pret darbu, cenšos par to runāt. Tālāk pēc futbolistu reakcijas nākamajās spēlēs vai treniņos saprotu vai ar šo futbolistu ir pa ceļam.
Kurus trenerus vai sistēmas jūs iedvesmojušas visvairāk?
No treniņprocess viedokļa tie varētu būt Fēlikss Magats, Zdeneks Zēmans un Marselo Bjelsa. Ja palasa šo treneru biogrāfijas un metodes, šie noteikti varētu būt tie, kuri iespaidoja mani visvairāk. Bieži vien viņu vadīto komandu spēlētāji sūdzas par treniņu daudzumu, intensitāti. Mūžīgā skriešana, divu stundu treniņi utt. Tomēr es uzskatu, ka labs darbs ir pamatā visam. Diemžēl mūsdienās bieži vien spēlētāji nav gatavi trenēties daudz, trenēties divas reizes dienā vai aizvadīt treniņus, kuri ilgst divas vai pat vairāk stundas. Iespējams kāds teiks, ka tas ir vecmodīgi, tomēr es tam ticu un cenšos pie tā pieturēties. Runājot par spēles sistēmu, strādājot jauniešu futbolā pārsvarā spēlēju 4-3-3. Taču tagad nav kāds noteikts spēles modelis. Cenšos pielāgoties visam. Savas komandas spēlētājiem, pretiniekiem. Meklēt iespējas izmantot vājās puses. Mēģinu sekot kaut kādām tendencēm, izvērtēt vai es to varu pielietot savā komandā vai tas ir lietderīgi. Manuprāt tas attīsta arī spēlētājus. Viņi nav ielikti rāmjos. Treniņi ir daudzveidīgi, lai futbolistiem ir izpratne par dažādiem spēles stiliem un modeļiem.
Ko uzskatāt par svarīgāko futbolā – taktiku, fizisko sagatavotību vai mentālo noturību?
Par svarīgāko es uzskatu darba ētiku, attieksmi pret treniņdarbu. Attieksmi pret savu ikdienu ārpus futbola. Režīms, uzturs, atjaunošanās. Ja tas viss ir līmenī, tad pārējās lietas var pievilkt. Tomēr ja mēs runājam par jauniešiem, manuprāt svarīgākā ir tehnika, darbs ar bumbu. Tā ir milzīga problēma mūsu futbolistiem.
Kādi bija iemesli, kāpēc Silagailis pameta komandu?
Teiksim tā, mums ar viņu nebija pa ceļam.
Kapēc no visām Rīgas komandām apmeklēt tieši Super Novas spēles?
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt šosezon gluži kā pirms gada spēlēsim diezgan mājīgajā Jāņa Skredeļa stadionā, kur futbola skatīšanās noteikti ir ļoti patīkama. Otrkārt mums nav savas stabilas un lielas fanu bāzes, tātad jums ir iespēja to veidot, kļūt par kluba aktīvajiem faniem. Cik zinu arī mājas spēļu laikā plānojas dažādas aktivitātes skatītājiem, kas noteikti ir patīkams bonuss. Treškārt mūsu komandas sastāvā ir daudz perspektīvu futbolistu, kuriem ir potenciāls nākotnē kļūt par augsta līmeņa spēlētājiem. Ja ir iespēja redzēt perspektīvos latviešu spēlētājus klātienē, tad kāpēc to nedarīt? Ceturtkārt, domāju mūsu spēles vienmēr būs emocijām un notikumiem bagātas un tas ir tieši tas, kas patīk skatītājiem.
Kura komanda, Jūsuprāt, triumfēs šīs sezonas Virslīgā?
Tā, kurai pēc 36. spēļu kārtas būs visvairāk punkti.
Leave a comment