RFS pagājušajā sezonā rādīja brīnumus uz laukuma, bet ārpus tā RFS kolektīvā kā komunikāciju speciālists strādā Paulius Jakelis. Iztaujājām viņu par sava darba ikdienu un viņa domām par RFS lieliskajiem panākumiem.

Kā jūs raksturotu savas emocijas un sajūtas pēc aizvadītās, notikumiem un emocijām bagātās sezonas?

Tā bija maģiska sezona. Tur laikam nav ko vairāk piebilst. Labākā kāda futbola kluba Baltijas valstīs visu laiku sezona. Tas visu izsaka. Iespējams paveikto daudzi sapratīs tikai pēc vairākiem gadiem.

Tuvojoties 2025. gada sezonai, kādas ir jūsu sajūtas un gaidas attiecībā uz tās sākumu?

Decembrī izdevās atpūsties kopā ar ģimeni, restartēties un tagad kopš janvāra atkal esmu ar visiem 100% iekšā futbolā. Gaidu jauno sezonu ar nepacietību.

Kādus konkrētus mērķus un attīstības virzienus esat izvirzījis nākamajai sezonai gan personīgajā darbībā, gan RFS kluba darbībā?

Mēs RFS organizācijā vienmēr gribam augt un attīstīties. Katru gadu ir vēlme spert soli uz priekšu. Uzlabot tekošās lietas, piesaistīt vairāk skatītājus, veicināt kluba atpazīstamību. Katru gadu apkopojam un izejam cauri paveiktajam, saprotot, ko varam uzlabot. Katrs gads ļauj kaut ko jaunu iemācīties, saprast, uzzināt, un tas ļauj nākamgad lietas darīt labāk. Darba ziņā no Eiropas Līgas vien var smelties un iemācīties neticami daudz. Tā ir fantastiska pieredze.

Jūs esat cieši saistīts ar futbola medijiem un komunikāciju. Kāda ir nozīmīgākā lieta, kas jūsuprāt būtu jāuzlabo mārketinga un sabiedrisko attiecību jomā, proti, varbūt ir nosprausts kāds ilgtermiņa mērķis izaugsmei?

Nekādas kardinālas pārmaiņas šajā ziņā nenotiks. Mēs kopumā strādājam labi un uzskatu, ka ejam pareizajā virzienā. Protams, uz vietas nestāvam, sekojam jaunākajām tendencēm, bet kopumā esmu apmierināts ar RFS darbu šajā jomā. Pērn mūsu kolektīvā kā brīvprātīgie iesaistījās trīs jaunieši, kuri fantastiski izauga šajā laikā. Uzskatu, ka jauniem cilvēkiem vienmēr ir jādod iespēja, tikai sarežģītākais vienmēr ir atrast pareizos jauniešus – ar lielu motivāciju, potenciālu un, protams, mīlestību pret futbolu. Manuprāt, mums izdevās.

Būs jaunumi satura ziņā, jo vienmēr sekojam tendencēm un vērojam, kas notiek sporta pasaulē, taču kopējā filosofija nemainīsies. Bija liels prieks šogad saņemt komplimentus gan no UEFA, gan no lieliem Eiropas Līgas klubiem par to, kā strādājam komunikācijas jomā. Viens no plusiem, kuru cenšamies izmantot, ir mūsu globāli “mazā” kluba statuss, kas nozīmē, ka jebkādas idejas mēs varam realizēt ļoti ātri, jo mums nav liela birokrātiskā aparāta. Tas īpaši labi izpaudās sadarbojoties ar UEFA TV ātri izdomājot un realizējot lietas, kuras ar citiem klubiem būtu jāskaņo nedēļām ilgi. Mēs to varam izdarīt minūšu laikā. Tas mums ļāva iekļūt divos Eiropas Līgas raidījumos ar stāstiem par kaķiem un Jāni Ikaunieku, kā arī Žigu Lipuščeku. Tieši tas pats notika esot proaktīviem un UEFA aizsūtot labus savu spēļu momentus, kurus viņi novērtēja ievietojot Eiropas Līgas kontā, tādējādi ģenerējot miljonus skatījumu. Cenšamies būt proaktīvi, atsaucīgi un tādi, ar kuriem visi grib sadarboties. Piemēram viens no mūsu “reelsiem”, kas tika veidots pēc spēles ar “Ajax”, tika parādīts visiem Eirokausu izslēgšanas spēļu dalībniekiem kā labais satura piemērs komunikācijas un mediju “workshopā”.

Par skaitļiem sociālajos tīklos es pat nerunāšu. Skaidrs, ka tādi skaitļi Latvijas klubu sportā nekad nevienam nav bijuši. Ilūziju man nav, saprotu, ka liela daļa no šīs auditorijas bija no ārzemēm, bet tas tik un tā ir pozitīvi un krietni uzlabo kluba, Latvijas un mūsu galvaspilsētas atpazīstamību.

Baltijas futbola kontekstā – kā jūs vērtējat RFS panākumus Eiropā un kāpēc tie tik ļoti izceļas uz Lietuvas un Igaunijas klubu fona? Vai Latvijas futbola pieeja atšķiras no kaimiņvalstīm?

Virslīga šobrīd ir bez jautājumiem spēcīgākā futbola līga Baltijas valstīs, tādēļ šādi rezultāti nepārsteidz. Rezultāti Eirokausos katru gadu to tikai skaidri pierāda. Var gadīties sensācijas un pārsteigumi, bet tendences vairāku gadu garumā ir vairāk kā redzamas.

Vai, jūsuprāt, Baltijas reģionam būtu vērtīgi izveidot jaunu starptautisku turnīru, kurā sacenstos reģiona vadošās komandas?

Baltijas līgas projekts vienā vai otrā veidā, manuprāt, ir nākotne.

Vai ir kāda konkrēta Virslīgas spēle, kura jums īpaši palikusi atmiņā un kāpēc?

Virslīgā laikam nē, bet Latvijas kausā uzvarēt spēlējot ar otro sastāvu tas bija kaut kas neticams. Gan pusfināls, gan fināls ļoti spilgti palika atmiņā. Es, godīgi, neticēju, ka tas ir iespējams.

Vai ir kāds spēlētājs, kura personalitāte ir fascinējusi vai pārsteigusi?

Es teikšu, ka mums RFS kopumā ir izveidojies ļoti patīkams un pozitīvs kolektīvs. Esmu bijis daudzos klubos, bet tādu kolektīvu un ģērbtuvi nekur neesmu redzējis. Tas ir liels retums. Uzskatu, ka tas ir viens no lielākajiem RFS trumpjiem. Šeit džeki tiešām grib cīnīties par viens otru, treneriem, vadību, prezidentu.