Šodien mums ir liels gods iepazīt vienu no Latvijas sporta reportieriem, Ilvaru Kosinkēviču – cilvēku, kurš ar izcilo analīzi, aizrautību un sirsnīgu attieksmi veido sporta stāstus, kas iedvesmo gan profesionāļus, gan sporta entuziastus.

Pagājušā sezona iezīmējās ar RFS panākumiem Eiropā, Jūs arī daļu no RFS spēlēm komentējāt, kādas sajūtas pēc šīs izcilās sezonas un kluba panākumiem Eiropā?

Aizvadītā sezonā bija brīnišķīga. RFS sarūpēja grandiozus svētkus visas sezonas garumā, atstājot spilgtus zīmogus Latvijas un pat Eiropas futbola vēsturē. Mēs lieliski zinām, ka Latvijas futbols šobrīd Eiropas rangā nav tabulas pirmajā daļā, tāpēc iekļūšana Eiropas līgas Līgas fāzē ir vērā ņemams panākums, nemaz nerunājot par uzvaru pār tik spēcīgu komandu kā Ajax, vai izcīnīti punkti pret Turcijas Galatasaray un Beļģijas Anderlecht. Tik kupli apmeklētas spēles Daugavas stadionā arī bija bauda pieredzēt pat par spīti tam, ka šīs stadions ar skrejceļu ļoti zog to atmosfēru, ko parasti sagādā īsti futbola stadioni. Ļoti gribētos, ka Latvijas klubiem ar nākamajās sezonās izdotos iekļūt UEFA klubu rīkoto sacensību pamatturnīros, lai mēs biežāk un spilgtāk varētu baudīt lielo futbolu Baltijā!  

 Kādas emocijas izraisa tas, ka jaunā Virslīgas sezona nav tālu aiz kalniem?

Virslīga man allaž bijis īpašs turnīrs, jo tas ir mūsu futbols. Mūsu pašmāju elites futbols. Jau vairāk nekā 20 gadus esmu bijis iekšā turnīrā, kā mēdz teikt, ar visām četrām. Neskaitāmi raksti par to uzrakstīti, arī komentēts, analizēts, prognozēts. Par spīti robiem Latvijas futbola infrastruktūrā, allaž paticis baudīt spēles klātienē. Un, kas ir ļoti svarīgi, Virslīga ir apbrīnojamu intrigas plīvuru – tik daudz sezonu, kurās zelta un medaļu liktenis izšķiras sezonas finiša taisnē. Cerams, tāda būs arī šī sezona!

 Jūs komentējat futbolu, kurš risinās uz lielākās skatuves (RFS Eiropā un Euro 2024 vasarā), par spīti tam, vai sanāk pasekot arī pašmāju futbolam Virslīgā un cik cieši esat saistīts ar to?

Virslīga ir turnīrs, kuram no visiem turnīriem pasaules futbolā sekoju līdzi visvairāk. Ļoti daudz spēļu skatos arī TV, baudu kolēģu radīto saturu. Īpašs prieks par Edmunda Novicka un Arkādija Birjuka kvalitāti un entuziasmu, atspoguļojot pašmāju futbolu!

Jūsu ampluā ir plašs, pats futbolu spēlē, trenē, raksti par to un komentē, kura no šīm darbībām Jums ir vismīļākā un kādēļ?

Ļoti grūti izkristalizēt, vai man labāk patīk par futbolu rakstīt, komentēt, būt studijas ekspertam vai pašam spēlēt. Tomēr – ja būtu jāizvēlas viens, tad jau laikam visforšāk ir pašam uzvilkt bučus un kopā ar FK Alberts vīriem iet laukumā Latvijas čempionāta spēlēs.

Bieži var lasīt to, ka “Ilvars Koscinkevičs dzīvo futbolā” tā kā Jums ir tik cieša saikne ar futbolu, vai esat ņēmis kādas svarīgas un vērtīgas atziņas no tā, kuras noder arī dzīvē?

Tā ir taisnība – es mostos ar futbolu un eju gulēt ar to. Absolūti nav pārspīlēts jau 35 gadus. Manai ģimenei ir pamats būt greizsirdīgai, jo laiks, ko veltu futbolam ir ļoti, ļoti liels. Taču viņi saprot, ka tā ir mana sirdslieta, un, pa dzīvi ejot, esam atraduši zelta vidusceļu. Visi mani bērni ir spēlējuši vai arī arvien spēlē futbolu, tā kā man nav nemaz tik grūti šo lietu mājās “pārdot”. (Smejas.) Atziņas, ko futbols devis dzīvei? Futbols ir mana dzīve, tāpēc tur pa vidu var likt vienādības zīmi. Tās ir neatņemamas emocijas, tie ir vistuvākie draugi, kas šajā spēlē satikti un tās saites ir ārkārtīgi ciešas. Pēc uzvaras vai cīņas no sirds līdz pēdējām sekundēm – nav neviena lielveikala, kurā es varētu nopirkt tādas emocijas.

Jautājums par profesionālo darbību, kādas ir nākotnes gaidas šajā aspektā un vai ir nosprausti kādi īstermiņa vai ilgtermiņa mērķi?

Jā, man noteikti ir dažādi mērķi, kurus futbolā vēlos sasniegt. Es noteikti vēlos aktīvi darboties sociālās atbildības jomā, lai futbols ir gan draugs, gan palīgs cilvēkiem atrast savu vietu šajā brīnišķīgajā sporta veidā. Lai bērni spēlētu drošos apstākļos draudzīgu un atbildīgu treneru vadībā, lai tiem, kam dzīve pagaidām nav bijusi tik dāsna ar dāvanām, mēs, futbola cilvēku spētu atnest prieku ar jaunu buču pāri vai piedzīvotām emocijām izlašu spēlēs. Man ir sajūta, ka nepārtraukti esmu futbola spēlē, un vajag izmantot katru sekundi, lai ar šo spēli dotu cilvēkiem.

Kāds būtu Jūsu vēlējums futbola līdzjutējiem Latvijā?

Futbola līdzjutējiem īpaša ceļa karte nav nepieciešama – viņi jau ir futbola un būs futbolā. Un – jo vairāk nāks uz stadioniem un dzīvos līdzi, jo vairāk prieka mēs caur šo spēli baudīsim!

Pateicamies Ilvaram par sniegtajām atbildēm.