Nesen tika ziņots par to, ka Latvijas izlases ilggadējais centra aizsargs Kaspars Dubra paziņojis par karjeras noslēgšanu. Par šo lēmumu un futbolista nākotnes plāniem iztaujājām pašu Kasparu.

Kuri bija galvenie faktori, kas ietekmēja jūsu lēmumu noslēgt profesionālā futbolista karjeru?
Galvenais iemesls bija tas, ka man vienkārši nebija tādu piedāvājumu, kas mani patiesi uzrunātu vai motivētu turpināt spēlēt profesionāli. Tāpēc es sapratu, ka ir pienācis īstais brīdis likt punktu savai futbolista karjerai un skatīties uz dzīvi ārpus laukuma.

Kādas emocijas jūs pārņēma, paziņojot par karjeras noslēgšanu?
Godīgi sakot, es šo lēmumu biju iekšēji pieņēmis jau krietni agrāk, tāpēc brīdī, kad par to paziņoju publiski, nekādu lielu emocionālu grūtību nebija. Tas bija mierīgs, pārdomāts solis. Skatoties atpakaļ, es jūtos pateicīgs – man bija spilgta karjera ar plašu pieredzi.

Kuri ir tie brīži jūsu karjerā, kurus atceraties ar vislielāko lepnumu?
Vislielāko lepnumu izjutu, pārstāvot nacionālo izlasi – katra spēle bija īpaša un nozīmīga. Tāpat arī Eiropas grupu turnīri palikuši atmiņā kā spilgti karjeras mirkļi. Spēlēt starptautiskā līmenī pret spēcīgiem pretiniekiem bija gan izaicinājums, gan liels gods

Kādas bija lielākās grūtības, ar kurām saskārāties savas karjeras laikā, un kā jūs tās pārvarējāt?
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija spēja tikt galā ar stresu un pārvaldīt emocijas. To nevarētu saukt par tiešām grūtībām, bet sportista karjerā tas spēlē milzīgu lomu. Spiediens, gaidas, dažādi pārdzīvojumi – ar to visu jāmāk sadzīvot, lai noturētu stabilu sniegumu un saglabātu fokusu. Laika gaitā iemācījos ar to tikt galā, un tas man ļoti palīdzēja.

Vai ir kāda konkrēta spēle vai sezona, kas jums palikusi atmiņā kā īpaši nozīmīga?
Noteikti atmiņā palikušas vairākas izlases spēles – tās vienmēr bija īpašas gan atmosfēras, gan nozīmīguma dēļ. Taču vēlos izcelt uzvaru Čempionu līgas grupu turnīrā pār AS Roma. Spēlēt un uzvarēt pret tik spēcīgu un zvaigžņotu sastāvu bija gan emocionāli pacilājoši, gan sportiski ļoti nozīmīgi

Jūs esat spēlējis klubos Latvijā, Polijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Ukrainā un Lietuvā. Kā šī pieredze ir ietekmējusi jūsu skatījumu uz futbolu un dzīvi kopumā?
Šī pieredze bija daudz vairāk nekā tikai futbols – tā bija iespēja iepazīt dažādas kultūras, cilvēku dzīvesveidu un vidi, kurā futbols pastāv dažādos veidos. Katra valsts deva kaut ko savu – gan profesionāli, gan personīgi. Esmu uzkrājis vērtīgas atziņas un plašāku skatījumu uz dzīvi. Ticu, ka viss tas, ko esmu piedzīvojis šajos gados, noderēs arī nākamajā dzīves posmā.

Jūs esat aizvadījis 66 spēles Latvijas izlases sastāvā. Ko jums nozīmēja pārstāvēt savu valsti šajā līmenī?
Pārstāvēt savu valsti bija milzīgs gods un lepnums. Uzskatu, ka katram spēlētājam tas ir viens no augstākajiem sasniegumiem – būt starp labākajiem un cīnīties pret citu valstu spēcīgākajiem futbolistiem. Katra spēle izlases kreklā bija apliecinājums tam, ka esi nopelnījis šo uzticību. Tā bija liela atbildība, bet arī ļoti īpašs gandarījums.

Kā jūs vērtējat Latvijas izlases attīstību un perspektīvas nākotnē?
Šobrīd grūti izdarīt konkrētus secinājumus – laiks rādīs, kā viss attīstīsies. Futbols pasaulē strauji virzās uz priekšu, un, lai Latvija tam spētu sekot līdzi, ir nepieciešams ļoti liels ieguldījums no visām pusēm. Ne tikai pašiem futbolistiem, bet arī treneriem, klubiem, federācijai un visiem, kas strādā ap šo vidi. Tikai ar kopīgu darbu un ilgtermiņa pieeju var cerēt uz stabilu izaugsmi un panākumiem.

Vai jūs plānojat palikt saistīts ar futbolu arī pēc spēlētāja karjeras beigām?
Pašreiz ir grūti sniegt precīzu atbildi. Protams, vēlēšanās palikt saistītam ar futbolu pastāv, jo šī ir mana dzīves daļa, taču šobrīd sevi neredzu treneru lomā. Taču dzīve ir pilna pārsteigumu, un viss var mainīties – iespējas un intereses var attīstīties, tāpēc šo jautājumu vēl turu atvērtu.

Kādu padomu jūs dotu jaunajiem futbolistiem, kuri tikai sāk savu ceļu profesionālajā sportā?
Manuprāt, vispirms jaunajiem futbolistiem jāatrod prieks un patiesa mīlestība pret futbolu, jo bez tā nav iespējams ilgtermiņā izturēt spiedienu un smago darbu. Ir ļoti svarīgi atdot savas spējas un enerģiju pilnībā, taču jāapzinās, ka tas ne vienmēr garantē vietu augstākajā līmenī. Katram ir savs unikāls ceļš un liktenis, tāpēc svarīgi būt pacietīgam, strādāt mērķtiecīgi un nezaudēt ticību sev.

Kā jūs uzturējāt motivāciju un disciplīnu visā savas karjeras laikā?
Vienmēr biju apzinājies, ka futbolista karjera ir salīdzinoši īsa, un tāpēc katru mirkli laukā vajadzēja izmantot pēc iespējas pilnīgāk. Šis apziņas devums mani motivēja turēties pie disciplīnas un neatlaidīgi strādāt. Protams, jāatzīst, ka arī es ne vienmēr spēju to darīt simtprocentīgi, jo ikvienam ir savi izaicinājumi un brīži, kad spējas vai motivācija nedaudz svārstās. Taču kopumā centos būt mērķtiecīgs un izdarīt visu iespējamo, lai no savas karjeras izspiestu maksimumu.