RFS sastāvs un katra spēlētāja loma tajā

RFS spēli iesāka 5-3-2 zīmējumā. Spēlēs laikā Morozs lika akcentu uz stabilu spēli aizsardzībā, plūstošu pāreju uzbrukumā un savu iespēju izmantošanu no standartiem. Par komandas taktiskajām niansēm vēlāk, tagad par katra spēlētāja lomu šajā zīmējumā.

RFS sistēma bez bumbas

RFS pretiniekus sagaidīja vidēji zemā blokā. Tā kā viesi spēlēja 4-4-2 sistēmā šī presinga shēma pilnīga neitralizēja pretinieku pussargus un bija nogriežņi, kad Malmö bumbu turēja, bet bez krietna nodoma. Problēmas gan radās tad, kad pretinieki spēja nogādāt bumbu laukuma malās, tādos gadījumos ieslēdzās autobusa režīms mājinieku izpildījumā.

Šādi izskaījās RFS zīmējums brīžos, kad viesi pārvarēja vidējā bloka presingu, gandrīz visa komanda nosēdās aizsardzībā un centās savus vārtus neskartus. Šo taktisko sistēmu viesi uzlauza visai vienkārši, proti, izmantojot savu tehnisko kreisās malas spārna spēlētāju viņi izstiepa laukumu un sagādāja nepatikšanas Savaļniekam 1v1 situācijās.

Protams, svarīgākais nebija tas, ka Malmö spēja uzlauzt Savaļnieka malu ar sekmīgiem dribliem, bet gan tas, ka abi uzbrucēji spēlēja dziļi soda laukumā, proti kā “false 9” un otras malas pussargs veica aktīvus skrējienus soda laukumā, protams, viens no pussargiem arī sevi piedāvāja un noteiktā laukuma zonā valdīja panika un haoss, jo tajā bija veseli četri Malmö spēlētāji, kuri spēja izmantot mūsējo nesaprašanās aizsardzībā.

RFS sistēma ar bumbu

RFS bieži vien izvēlējās censties meklēt garo serbu uzbrucēju ar tālu piespēli (gan pirmā, gan otrā puslaika pirmajās 15′ minūtēs), bet bieži vien tas nestrādāja un RFS centās meklēt risinājumus spēlējot plūstošāku un atraktīvāku futbolu. Protams, tas arī varētu būt skaidrojams ar to, ka puslaiku gaitā komandas pārliecība atraisījās un spēlētāji kļuva pašpārliecināti.

Svarīgi izcelt to, ka brīžos, kad viesi izdomāja nosēsties RFS spēlēja ļoti izteiktā 3-2-5 shēmā, bet brīžos, kad bija iespēja veidot pārejas RFS futbols kļuva daudz neparedzamāks, plūstošāks, tendēts uz sapratni nevis struktūru. Tas ir kaut kas, kas raksturīgs Moroza vadīto izpildījumā, proti, pozicionālā saspēle un tikšana līdz pretinieku laukuma pusei ir disciplinēta un strukturēta, bet uzbrukuma smailē komandas uzbrūkošie spēlētāji kļūst atraisītāki un ir mazāk piesaistīti specifiskām pozīcijām.

Gala rezultāts 1:4

Protams, teorētiski RFS paveica labu darbu aizsardzībā un uzbrukumā, bet praktiski muļķīgas kļūdas un disciplinētības trūkums noraka cerības cīnīties par pozitīvu rezultātu cīņā.

1. Žiga nospēlēja reaktīvi un palaida bumbu par tālu, kas noveda pie bumbas pazaudēšanas.
2. Panič bija otrais spēlētājs, kurš situācijā nospēlēja reaktīvi, proti, nenolasīja pretinieka spēlētāja driblu un veica nesekmīgu izklupienu.
3. Stuglis nospēlēja ārkārtīgi pasīvi un proaktīvi, nesatuvinājās ar pretspēlētāju un ļāva tam izpildīt visai netraucētu sitienu no soda laukuma atzīmes.

Gala secinājumi

Par spīti tam, ka Morozs savu komandu taktiski sagatavoja labi, Malmö vienība izcili spēja izmantot RFS vājības un spēja pieveikt mūsu vienību. Protams, sīkumi un milimetri izšķira šo cīņu, bet tā ir skarbā futbola realitāte.

Vienīgie vārti, kurus tiešām var norakstīt uz RFS komandas avantūru bija pēdējie, jo komanda metās uz priekšu, lai atspēlētos un zviedri ar aukstasinību un meistarību spēja izmantot mūsējo kļūdu. Pārējos vārtu guvumos tikai un vienīgi spēlētāju meistarība un visciešākie laukuma milimetri.

Protams, varējām cerēt uz to, ka RFS savu fantastisko struktūru un stabilitāti noturēs visu cīņu, bet skarbā realitāte ir tāda, ka viesi bija favorīti un tas bija vērojams uz laukuma, par spīti tam, ka RFS aizsargājās solīdi, viesi uzbrukuma un futbolā tā notiek, jo vairāk uzbruksi, jo lielāka iespēja, ka kaut kur paveiksies un kaut kur pretinieks pieļaus kādu individuāli brāķi.

Rakstu noslēgšu ar uzslavām Njie, par spīti tam, ka ielaidām 4 vārtus, manā skatījumā šis spēlētājs kārtējo reizi demonstrēja savu izcilo atlētismu un apliecināja kādēļ treneris viņam uzticās lielās spēlēs.